Sapņu sala Bali. Kas ir tas, kas vilina doties uz šo tālo galamērķi? Paradīzes pludmales? Tās uz šīs salas ir neiedomājami dažādas. Mazi, stāvkarstos, paslēpušies līči, uz kuriem jābrauc lielāku vai mazāku attālumu, jo viesnīcu to tuvumā nav. Plašas, viļņainas, pelēkām smiltiņām. Ir arī mākslīgi uzbērtas, ar paisumiem un bēgumiem, tīras un ne tik tīras, cilvēku pilnas un tukšākas. Ļoti dažādas, bet tikai pavisam nedaudzas var kaut nedaudz pretendēt uz “paradīzes pludmales”statusu.
Varbūt Bali šarms slēpjas izdaudzinātajās rīsu terasēs salas vidienē? Liela daļa no tām pārvērstas par tūristu atrakcijām, kas vairāk kalpo fotogrāfēšanai nevis pārtikas ieguvei.Virs ainaviskākajām terasēm kalnu nogāzēs ierīkotas šūpoles, tiek piemeklētas krāsainas, plandošas kleitas un rezultāts instagram ierakstos izskatās pasakaini. Mazliet novirzoties no tūristu takām, var atrast arī “īstas”rīsu terases, kur smagi strādā vietējie lauksaimnieki un atmiņā un bilžu galerijā paliek pavisam savādākas ainiņas.
Ubuda – mākslinieku un bohēmistu (un tūristu) pilsētiņa salas vidienē. Ubuda ceļotājus piesaista ar jogas nometnēm, dažādām garīgām praksēm, stilīgām kafejnīcām, romantiskām viesnīcām un to īpašo atmosfēru, par kuru tik daudzi stāsta. To visu tur var atrast, ja uzmanīgi izvēlas viesnīcu un pārvietošānās veidu, lai pirmais ko no rīta ieraugi, nebūtu sastrēgums Ubudas centrā, kad ielās satiekas gan vietējie, steidzot savās ikdienas gaitās, gan tūristi braucot meklēt sev neatklātas vietas.
Varbūt uz Bali vilina pludmales kūrorti? Tie ir tik dažādi. Sanura – zudušo laiku godība, rāma okeāna krastā, kur viļņus aiztur viļņu šķēlēji un mēdz būt paisumi un bēgumi. Atpūtnieki pamatā holandieši un briti, jauniešu te ir maz. Pilsēta ir kūrorta un vietējās dzīves sajaukums. Viesnīcas celtas jau sen, bet daudzas ir renovētas un atguvušas otro elpu. Pilsētiņas ielas pilnas ar visa veida precēm un pakalpojumiem. Divos vārdos – jauki un mājīgi.
Kuta, Seminjaka un tagad arī Čangu – viens kūrorts pāraug otrā. Pēdējo pāris gadu laikā arvien apdzīvotāka kļūst arī Mangu. Šos kūrortus pārsvarā izvēlas jaunatne un te ziemo tā saucamie digitālie nomadi. Es teiktu, ka šie pat nav kūrorti, bet piekrastes pilsētas – daudz stilīgu kafejnīcu, klubu un iepirkšanās centru. Pludmale pelēcīgām smiltīm, okeāns viļņains, viļņu augstums atbilstošs tiem, kas grib iemācīties nostāties uz sērfa dēļa, bet ne profesionāļiem. Nemitīgo sastrēgumu dēļ pārvietošānās nav ērta, mašīnas un motorolleru pūļi nemitīgi plūst abos virzienos. Dienas skaistākais brīdis šajās piekrastes pilsētiņās ir saulriets, kā ikdienas rituāls visiem šeit esošajiem – iedzīvotājiem, viņu suņiem un tūrsitiem. Lai izbaudītu šo atmosfēru, ir vērts te uzkavēties vairāk par 1 dienu.
Nusa Dua ir tikai tūristiem radīta kūrorta zona, kuru no dabiskās Bali vides atdala arkveidīgi vārti. Iebraucot Nusa Dua, nokļūsti ļoti sakoptā vidē, tādā kā lielā parkā, savukārt gar okeāna krastu izvietojušās labas kvalitātes viesnīcas, daudzas pat piedāvā Viss iekļauts ēdināšanu. Pludmales uzbērtas ar gaišām smiltīm un mēdz būt paisumi un bēgumi. Šeit dzīvojot var aizmirst kur īsti atrodies.
Salas ziemeļu piekraste ar tumšajām vulkāniskajām pludmalēm, maziem zvejnieku ciematiem ir salas visneskartākā daļa. Tāda autentiskāka vide tiem tūristiem, kas meklē ko nesamākslotu.
Visam pa vidu slejas divi vulkāni, kas cilvēkam liek apzināties dabas varenumu.
Un visbeidzot Bali iedzīvotāji. Pirms vairākiem gadsimtiem bēguši no citām salām uz Bali, lai saglabātu savu ticību – hinduismu. Mierīgi, laipni un pacietīgi. Kā man stāstīja gids, Bali hinduisms liekot raudzīties uz visiem cilvēkiem pilnīgi vienādi, neviens nav nedz labāks nedz sliktāks, nedz pārāks. Varbūt tur slēpjas atslēga Bali salas burvībai. Balieši ir lieliski rokdarbnieki, lietišķā māksla ir viens no salas stūrakmeņiem, kas rada būtisku pienesumu šīs salas valdzinājumam un atmosfērai. Te ar rokām tiek darinātas apbrīnojami skaitas lietas: akmens skulptūras, pinumi, makramē un batikoti audumi. Rokdarbus izmanto viesnīcu, kafejnīcu un veikalu interjeros un privātmāju pagalmos. Sievietes pin mazus ziedojumu groziņus, kas katru rītu tiek piepildīti ar labumiem: mazs rīsu maisiņš, kāds ziediņš, vīraka svecīte un dažreiz pat cigarete. Groziņi tiek katru rītu novietoti Balietim svarīgajās vietās, pie mājas, ofisa, veikala, pludmales un citviet. Groziņu galvenā nozīme ir lūgt garu labvēlību un aizsardzību sev un savai ģimenei.
Ja gribi paradīzes pludmali, daudz labāks brīvdienu galamērķis būs kāda Karību sala. Bet uz Bali jādodas, lai atklātu, kas ir Tavs Bali valdzinājums un vilinājums.
